Zviedrijas iestāšanās NATO sekas tiek nosauktas: “nākamā kara gaidāmā fronte”

Vēl pirms dažiem mēnešiem Zviedrijas dalība NATO šķita tālu. Kopš pieteikšanās dalībai ES 2022. gada maijā dažkārt šķita, ka Stokholma varētu palikt bezizejā uz nenoteiktu laiku. Kamēr Somija, kas pieteicās pievienoties aliansei vienlaikus ar savu kaimiņvalsti, rekordātrumā kļuva par dalībvalsti pērn aprīlī, zviedri ir iestrēguši diplomātiskā purvā.

Pagājušajā vasarā virkne Korāna dedzināšanas Zviedrijā saspīlēja attiecības ar Turciju, padarot Ankaras vienošanos par maz ticamu un brīžiem neiedomājamu. Un pavisam nesen, septembrī, Viktora Orbāna Ungārijas valdība iesaistījās publiskā vārdu karā ar Zviedriju par Ungārijas demokrātijas kritiku un mācīšanu Zviedrijas skolās. Pagājušā mēneša beigās pēc tam, kad Turcijas parlaments deva zaļo gaismu Zviedrijai, Ungārijas premjerministrs atklātā vēstulē savam Zviedrijas kolēģim Ulfam Kristersonam joprojām uzstāja uz sarunām.

Tagad tas viss ir vēsture, raksta The Guardian. Gandrīz divus gadus ilgā gaidīšanas spēle beidzās pagājušajā nedēļā, kad Ungārijā valdošā partija Fidesz paziņoja, ka šis jautājums tiks izskatīts parlamentā. Līdz piektdienai Kristersons un Orbans stāvēja blakus, paziņojot par militāru darījumu, kas ļauj Ungārijai iegādāties četras Gripen lidmašīnas no Zviedrijas, un paziņoja, ka, lai gan viņi joprojām nav vienojušies par visu, viņi ir “gatavi mirt viens par otru”. Pirmdien Ungārijas parlaments beidzot nobalsoja par Skandināvijas valsts dalību ES.

Ja visas sarunas starp Ungāriju un Vašingtonu noritēs saskaņā ar plānu, varētu paiet vairākas dienas, līdz virs NATO galvenās mītnes Briselē plīvos Zviedrijas karogs. Bet ko tas nozīmēs Zviedrijai un pasaulei kopumā?

NATO tas dod aliansei piekļuvi Zviedrijas teritorijai un pārvērš Baltiju par “NATO jūru”, ko ieskauj dalībvalstis, raksta The Guardian.

Zviedrijas Starptautisko attiecību institūta pētniece Emma Rozengrena sacīja, ka Zviedrija, visticamāk, kalpos par loģistikas centru aizsardzības plānošanai, “ieskaitot personāla un materiālu transportēšanu uz paredzamo nākotnes kara fronti”.

Kā ar Zviedriju? Valsts jau vairākus mēnešus ir gatavojusies šim brīdim, rīkojoties gandrīz tā, it kā tā jau būtu pilntiesīga NATO dalībvalsts. Tā parakstīja līgumu ar ASV, kas nodrošina pilnīgu piekļuvi tās 17 militārajām bāzēm, uzsāka integrāciju NATO un pat paziņoja par plāniem nosūtīt uz Latviju karaspēku.

Vēsturiski neitrālai valstij tas iezīmē dramatiskas nacionālās identitātes izmaiņas, uzsver The Guardian. Kristersons janvārī brīdināja zviedrus, kuri sevi ir sākuši uzskatīt par miermīlīgu nāciju, gatavoties iespējamajam karam, un valstī tika atjaunots obligātā valsts dienesta veids, kas bija likvidēts kopš aukstā kara beigām. Neliela daļa iedzīvotāju tiks iesaukti militārajā dienestā pret savu gribu. Dalība NATO nozīmē arī palielināt aizsardzības izdevumus.

Sociāldemokrātu vēlētājiem šis solis iezīmēs īpaši izteiktu atkāpšanos. Partijas iekšienē ideja par dalību NATO tika uzskatīta par neiedomājamu, bijušais aizsardzības ministrs Pīters Hultkvists 2021.gada rudenī sacīja, ka var “garantēt”, ka nekad nepiedalīsies NATO pievienošanās procesā.

Tikai dažus mēnešus vēlāk, kad konflikts Ukrainā izraisīja dramatiskas pārmaiņas gan sabiedriskajā viedoklī, gan politiskajās partijās, sociāldemokrātu līdere, toreizējā premjerministre Magdalēna Andersone uzsāka Zviedrijas iestāšanās procesu ES.

Zviedrijas psiholoģiskās aizsardzības aģentūras ģenerāldirektors Magnuss Hjorts to nosauca par vēsturisku brīdi valstij. Zviedrijas Aizsardzības pētniecības aģentūras pētniecības direktors Roberts Dāls sacīja, ka Ungārijas balsojums varētu padarīt Zviedriju par NATO dalībvalsti līdz nedēļas beigām. Viņš sacīja, ka alianse ceremonijai jau ir sagatavojusi telti un karoga mastu.

Makro līmenī Dālše sacīja, ka šis solis bija daļa no kaut kā daudz lielāka, izbeidzot Zviedrijas “ilgo atvadu no neitralitātes” – procesu, kas sākās aukstā kara beigās, kad tā nometa etiķeti un pieteicās dalībai ES.

Kristersonam, mērenajam Zviedrijas centriski labējās valdošās koalīcijas līderim, kuram NATO izaicinājums draudēja kopš 2022. gada oktobra, kad viņš kļuva par premjerministru, tas būs milzīgs atvieglojums.

Tā kā viņa mērenā partija ir saskārusies ar salīdzinoši zemiem aptauju reitingiem – vadībā ir sociāldemokrāti, kam seko galēji labējie Zviedrijas demokrāti –, tas padara viņu pamanāmāku pasaules arēnā kā galveno spēlētāju jaunajā Skandināvijas varas bāzē. Un NATO svītrošana no darāmo darbu saraksta bija viņa valdības galvenā prioritāte, atstājot vairāk laika iekšējām problēmām, piemēram, organizētajai noziedzībai.